Džons Maksvels Kutzē (J. M. Coetzee, 1940) ir viens no izcilākajiem mūsdienu rakstniekiem. Dzimis Dienvidāfrikā, kopš 2002. gada dzīvo Austrālijā. Nobela prēmijas (2003) un divkāršs Bukera balvas laureāts, sešpadsmit romānu autors. Latviski līdz šim izdoti viņa romāni “Negods” un “Lēnīgais”. Romāns “Jēzus bērnība” oriģinālā publicēts 2013. gadā.

 “Mazā ostas pilsētiņā Noviljā ierodas vīrietis ar mazu puiku, Simons un Dāvids. Viņi ir pazaudējuši visu — mājas, tuviniekus, īpašumus, pat vārdus un atmiņas. Patlaban tik aktuālā bēgļu tēma ar tās milzumdaudzajām sociālajām un psiholoģiskajām problēmām? Bet kāpēc lasītājam nenovēršami rodas sajūta, ka romāna darbība noris ārpus laika un kaut kādā mērā pat ārpus mums pazīstamās telpas? Kāpēc Novilja liekas pārmēru sterila un sastingusi nemainīgā absurdā, bezmaz radniecīga Kafkas “Pils” pasaulei iepretī dzīvībai, kas verd Simonā un Dāvidā? Kāpēc romānā ieslēptas neskaitāmas Bībeles un citu universālo tekstu alūzijas? Par ko vēsta personāžu vārdi, kas liekas aizdomīgi daiļrunīgi? Kāpēc par Dāvida pirmo grāmatu kļūst tieši “Dons Kihots”? Galu galā — kāds sakars Dāvidam ar romāna virsrakstā piesaukto Jēzu, ja Jēzus vārds romānā nav pat minēts?

“Jēzus bērnība” nebūt nav kārtējā mūslaiku prozas variācija par evanģēliju tēmu. Tāpat Kutzē nerunā par reliģiju un pat ne par ticību. Būtībā šis pirmajā acu uzmetienā it kā vienkāršais un aizkustinošais stāsts ir ārkārtīgi sarežģīta metafora, kas ietver sevī esamību slāņu slāņiem, turklāt šie slāņi ir neatšķetināmi sajaukušies un pārklājušies. Kā jau tam labā literatūrā pienākas būt.” par grāmatu raksta Guntis Berelis.